Ģeneratīvie algoritmi: vai šī varētu kļūt par 2020. gadu visvairāk traucējošo tehnoloģiju?

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Februāris 21, 2023

Neskatoties uz agrīnajiem viltus skandāliem, ko izraisījuši ģeneratīvie algoritmi, šīs mākslīgā intelekta (AI) tehnoloģijas joprojām ir spēcīgs instruments, ko daudzas nozares — no mediju korporācijām līdz reklāmas aģentūrām un filmu studijām — izmanto, lai radītu ticamu saturu. Daži eksperti apgalvo, ka ģeneratīvais AI būtu rūpīgāk jāuzrauga, jo šo AI algoritmu iespējas drīzumā varēs sagrozīt un maldināt sabiedrību, nemaz nerunājot par milzīgu balto apkaklīšu darbaspēka automatizāciju.

Ģeneratīvo algoritmu konteksts

Ģeneratīvais AI jeb algoritmi, kas var izveidot saturu (tostarp tekstu, audio, attēlu, video un daudz ko citu) ar minimālu cilvēka iejaukšanos, kopš 2010. gadiem ir guvuši ievērojamus panākumus. Piemēram, OpenAI ģeneratīvais iepriekš apmācīts transformators 3 (GPT-3) tika izlaists 2020. gadā un tiek uzskatīts par vismodernāko šāda veida neironu tīklu. Tas var radīt tekstu, kas praktiski neatšķiras no tā, ko cilvēks rakstītu. Pēc tam 2022. gada novembrī OpenAI izlaida ChatGPT — algoritmu, kas piesaistīja ievērojamu patērētāju, privātā sektora un plašsaziņas līdzekļu interesi, pateicoties tā satriecošajai spējai sniegt detalizētas atbildes uz lietotāju uzvednēm un formulēt atbildes daudzos domēnos.

Vēl viena ģeneratīva AI tehnoloģija, kas gūst popularitāti (un bēdīgu slavu), ir dziļi viltojumi. Deepfakes pamatā esošā tehnoloģija izmanto ģeneratīvos pretrunīgos tīklus (GAN), kur divi algoritmi apmāca viens otru, lai radītu attēlus, kas ir tik tuvu oriģinālam. Lai gan šī tehnoloģija var šķist sarežģīta, tās ražošana ir kļuvusi salīdzinoši vienkārša. Daudzas tiešsaistes lietojumprogrammas, piemēram, Faceswap un ZAO Deepswap, var izveidot viltotus attēlus, audio un video dažu minūšu laikā (un dažās lietojumprogrammās uzreiz).

Lai gan visi šie ģeneratīvie AI rīki sākotnēji tika izstrādāti, lai uzlabotu mašīnu un dziļās mācīšanās tehnoloģijas, tie ir izmantoti arī neētiskām darbībām. Izmantojot šos rīkus, ir attīstījušās nākamās paaudzes dezinformācijas un propagandas kampaņas. Sintētiskie plašsaziņas līdzekļi, piemēram, mākslīgā intelekta ģenerētie izdevumi, videoklipi un attēli, ir izraisījuši viltus ziņu plūdus. Deepfake komentāru robotprogrammatūras pat ir izmantotas, lai tiešsaistē vajātu sievietes un minoritātes. 

Traucējoša ietekme

Ģeneratīvās mākslīgā intelekta sistēmas strauji piedzīvo plašu pielietojumu daudzās nozarēs. Datortehnikas asociācijas 2022. gadā publicētajā pētījumā konstatēts, ka vadošie mediju uzņēmumi, piemēram, Associated Press, Forbes, New York Times, Washington Post un ProPublica, izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu veselus rakstus no nulles. Šis saturs ietver ziņojumus par noziegumiem, finanšu tirgiem, politiku, sporta pasākumiem un ārlietām.

Ģeneratīvais mākslīgais intelekts tiek izmantots arī biežāk kā ievade, rakstot tekstus dažādām lietojumprogrammām, sākot no lietotāju un uzņēmuma radīta satura līdz valsts iestāžu rakstītiem ziņojumiem. Kad AI raksta tekstu, tā iesaiste parasti netiek atklāta. Daži ir iebilduši, ka, ņemot vērā nepareizas izmantošanas iespējamību, AI lietotājiem ir jābūt pārredzamiem par tā izmantošanu. Faktiski šāda veida izpaušana, visticamāk, kļūs par likumu līdz 2020. gadu beigām, kā ierosināts 2021. gada Algoritmiskā taisnīguma un tiešsaistes platformas pārredzamības likumā. 

Vēl viena joma, kurā nepieciešama ģeneratīva AI atklāšana, ir reklāma. 2021. gada pētījums, kas publicēts žurnālā Journal of Advertising, atklāja, ka reklāmdevēji automatizē daudzus procesus, lai izveidotu “sintētiskās reklāmas”, kas ģenerētas, izmantojot datu analīzi un modifikācijas. 

Reklāmdevēji bieži izmanto manipulācijas taktiku, lai padarītu reklāmas personalizētākas, racionālākas vai emocionālākas, lai patērētāji vēlētos iegādāties produktu. Reklāmas manipulācijas ietver visas reklāmā veiktās izmaiņas, piemēram, retušēšanu, grimu un apgaismojumu/leņķi. Tomēr digitālās manipulācijas ir kļuvušas tik smagas, ka var izraisīt nereālus skaistuma standartus un ķermeņa dismorfiju pusaudžu vidū. Vairākas valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, Francija un Norvēģija, ir noteikušas, ka reklāmdevējiem un ietekmētājiem ir skaidri jānorāda, ja ar viņu saturu ir veiktas manipulācijas.

Ģeneratīvo algoritmu sekas

Plašākas ģeneratīvo algoritmu sekas var ietvert: 

• Daudzas vadošās profesijas, piemēram, programmatūras inženieri, juristi, klientu apkalpošanas pārstāvji, tirdzniecības pārstāvji un citas personas, piedzīvos arvien lielāku mazākvērtīgo darba pienākumu automatizāciju. Šī automatizācija uzlabos vidējā strādnieka produktivitāti, vienlaikus samazinot vajadzību uzņēmumiem pieņemt darbā pārmērīgu algu. Rezultātā vairāk uzņēmumu (īpaši mazāki vai mazāk augsta profila uzņēmumi) iegūs kvalificētu speciālistu pieejamību kritiskā periodā, kad darbaspēks visā pasaulē samazinās, jo uzplaukums pensionējas.
• Ģeneratīvs mākslīgais intelekts tiek izmantots, lai rakstītu viedokļus un rakstus par pārdomām.
• Plašāka ģeneratīvā AI izmantošana, lai racionalizētu digitālo versiju veidošanu, kur vienlaikus tiek rakstīti dažādi viena stāsta leņķi.
• Reklāmās un filmās tiek izmantots viltots saturs, lai mazinātu aktieru vecumu vai atgrieztu mirušos.
• Dziļās viltotās lietotnes un tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas un lētākas, ļaujot lielākam skaitam cilvēku piedalīties propagandā un dezinformācijā.
• Vairāk valstu, kurās uzņēmumiem ir jāatklāj AI radīta satura, personu, rakstnieku, slavenību un ietekmētāju izmantošana.

Jautājumi komentēšanai

• Kā ģeneratīvais AI tiek izmantots jūsu darbā, ja vispār izmanto?
• Kādas ir citas priekšrocības un draudi, izmantojot AI satura masveida ražošanai?