Sociālo mediju cenzūra: aizsargātas un nepopulāras runas slāpēšana

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun-Foresight
• Jūnijs 8, 2023

Kopš 2010. gadiem sociālo mediju platformas tiek aktīvi kritizētas par nespēju efektīvi risināt naida runas problēmu. Viņi ir saskārušies ar apsūdzībām par to, ka viņi savās platformās ir ļāvuši izplatīties naida runai un nedara pietiekami daudz, lai to noņemtu. Tomēr pat tad, kad viņi ir mēģinājuši rīkoties, viņi ir pieļāvuši kļūdas un nepareizi novērtē saturu, izraisot turpmāku kritiku.

Sociālo mediju cenzūras konteksts

Cenzūra parasti notiek, kad sociālo mediju platforma, saskaņojot ar valdību, noņem ziņu, sabiedrība sāk masveidā ziņot par ziņu, satura moderatori pārskata ziņojumus vai tiek izmantoti algoritmi. Visas šīs pieejas ir izrādījušās kļūdainas. Vairāki aktīvistu ziņojumi, piemēram, par Black Lives Matter kustību un kara apspiestajām valstīm, arvien pazūd no sociālajiem medijiem. 

Tā kā algoritmi mācās no datu kopas, tie pastiprina šajā informācijā esošās novirzes. Ir bijuši gadījumi, kad mākslīgā intelekta (AI) vadīta cenzūra marginalizētu kopienu ziņām tiek atzīmēta par to, ka tās lieto savu valodu, neņemot vērā kultūras kontekstu. Turklāt lietotāju vadīta atzīmēšana bieži vien ir bloķējusi tiesības uz nepopulāru runu. Daudzos piemēros tas nozīmēja brīvību ienīst, kā to parādīja Facebook Coldplay's Freedom for Palestine noņemšana pēc tam, kad lietotāji ziņoja par to kā “ļaunprātīgu”.  

Valdības iejaukšanās, pieņemot neskaidrus likumus, paver kanālus partizānai un politiskai ietekmei sociālajos medijos, vēl vairāk graujot aizsargāto runu. Šajos noteikumos ir atklāti uzsvērta noņemšana, vienlaikus pieļaujot ierobežotu tiesu uzraudzību. Tādējādi godīga cenzūra ar pašreizējām sistēmām nav iespējama. Lai satura regulēšana būtu godīga, lēmumu pieņemšanas procesā ir nepieciešams vairāk cilvēku no marginalizētām kopienām. 

Traucējoša ietekme 

Cilvēktiesību aktīvisti, visticamāk, pastiprinās kritiku par sociālo mediju cenzūru. Tiesības uz vārda brīvību un piekļuvi informācijai ir noteiktas daudzos starptautiskos cilvēktiesību līgumos, un šo līgumu pārkāpumi var izraisīt protestus, sociālos nemierus un pat starptautisku nosodījumu. Cilvēktiesību aktīvistu loma vārda brīvības aizstāvēšanā ir ļoti svarīga, lai valdības un privātie uzņēmumi būtu atbildīgi par savu rīcību un nodrošinātu, ka tie ievēro indivīdu tiesības.

Ja lietotāji nav apmierināti ar izveidoto platformu satura regulēšanas politikām, viņi var pāriet uz alternatīvām, kas piedāvā lielāku vārda brīvību un mazāku cenzūru. Sākotnēji šīs platformas var saskarties ar izaicinājumiem, lai iegūtu vilces spēku, taču laika gaitā tās var tikt plaši pieņemtas. Savukārt šī attīstība var radīt tirgu mazākām platformām, kas var nodrošināt lielāku algoritmu izmantošanas caurspīdīgumu.

Lai mazinātu kritiku, esošās sociālo mediju platformas var mainīt satura regulēšanas procesus. Paredzams, ka tiks ieviestas publiskas padomes, kas var palīdzēt veidot uzticēšanos starp lietotājiem un sociālo mediju uzņēmumiem un nodrošināt, ka satura regulēšanas politika ir godīga, konsekventa un pārredzama. Lielāka pārredzamība var arī radīt atvērtāku un iekļaujošāku digitālo vidi, kurā indivīdi var brīvi paust savus uzskatus un idejas, nebaidoties no cenzūras vai atriebības.

Sociālo mediju cenzūras sekas

Plašākas sociālo mediju cenzūras sekas var ietvert:

• Neatkarīgu tiesu izveide, kurās lietotāji var pārsūdzēt satura noņemšanas lēmumus.
• Aicina vairāk apmācīt algoritmus, izmantojot dažādas datu kopas un valodas.
• Cenzūra apgrūtina mazo uzņēmumu iespējas sasniegt mērķauditoriju, kā rezultātā tiek zaudēti ieņēmumi.
• Atbalss kameru izveide, kur cilvēki patērē tikai tādu saturu, kas atbilst viņu uzskatiem. Šī tendence varētu vēl vairāk polarizēt politiskos uzskatus un apgrūtināt cilvēku iesaistīšanos konstruktīvā politiskā diskursā.
• Sociālo mediju cenzūra varētu pozitīvi ietekmēt dezinformācijas un dezinformācijas problēmas risināšanu. Tomēr cenzūra var arī novest pie faktiskās informācijas apspiešanas, kas ir pretrunā oficiālajam stāstījumam. Šāda attīstība var izraisīt uzticības trūkumu plašsaziņas līdzekļiem un citām institūcijām.
• Cenzūra paplašina digitālo plaisu un ierobežo atstumto kopienu piekļuvi informācijai.
• Jaunu tehnoloģiju izstrāde, kas var apiet cenzūru, kas varētu vēl vairāk uzlabot digitālo privātumu un drošību.
• Cenzūra apgrūtina aktīvistu protestu un kustību organizēšanu tiešsaistē, kas varētu ierobežot sociālās aktivitātes ietekmi.
• Palielinātas tiesas prāvas pret organizācijām un privātpersonām par viņu sociālajiem medijiem publicētajiem ierakstiem.

Jautājumi, kas jāapsver

• Kā, jūsuprāt, var uzlabot satura regulēšanu?
• Vai mēs kādreiz atrisināsim sociālo mediju cenzūras problēmu?