Robotu tiesības: aizstāvji cīnās par nākotnes jūtīgajiem robotiem

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Janvāris 3, 2022

Ieskata kopsavilkums

Robotu tiesību jēdziens izraisa strīdīgas debates, un daži eksperti iestājas par to nepieciešamību, jo mākslīgais intelekts (AI) un roboti attīstās uz potenciālu jutīgumu, savukārt citi brīdina par risku, kas var radīt izstrādātāju atbrīvošanu no algoritmu kļūdu sekām. Atbalstītāji apgalvo, ka, robotiem uzņemoties sarežģītākus uzdevumus, ir jāizstrādā likumi, kas regulētu viņu darbības, velkot paralēles ar korporācijām piešķirto juridisko personu. Tomēr kritiķi brīdina, ka šādas tiesības var izraisīt sociālas problēmas, piemēram, darbavietu pārvietošanu, palielinātu nevienlīdzību un sarežģītus juridiskus izaicinājumus.

Robotu tiesību konteksts

Robotu tiesību jēdziens ir pretrunīgs jautājums zinātnieku vidū, kuri aktīvi izstrādā mākslīgā intelekta (AI) sistēmas un adaptīvos robotus. Daži eksperti uzskata, ka, piešķirot robotiem tiesības, kas tradicionāli ir saistītas ar cilvēkiem, izstrādātāji varētu izvairīties no viņu līdzdalības algoritmu neveiksmēs. Citas organizācijas, piemēram, Amerikas Robotu cietsirdības novēršanas biedrība (ASPCR), ir iestājušās par robotu tiesībām kopš 1999. gada. 

Saskaņā ar ASPCR, mākslīgā intelekta iespējamās jūtas neatzīšana ir pielīdzināma ārpuseiropas tiesību noraidīšanai agrīnajās Rietumu kultūrās. Tas arī ātri novērš jebkuru skepsi, pieminot, ka Amerikas dzīvnieku cietsirdības novēršanas biedrība 1890. gados bija līdzīgi izsmiekla objekts. Eiropas Parlaments ir apspriedis arī robotu pienākumus un tiesības. 

Lielākā daļa robotu tiesību atbalstītāju uzskata, ka zinātniekiem galu galā izdosies attīstīt saprātīgu mākslīgo intelektu un robotus, tāpēc attiecīgajām tiesību iestādēm būs jāiegulda zināms pamats. Šie likumi arī kļūst aktuālāki, jo roboti uzņemas sarežģītākus uzdevumus, piemēram, klīniskās diagnostikas un mašīnu darbības. Precedents šādām iniciatīvām ir personības piešķiršana korporācijām, ļaujot tām būt atbildīgām par savu rīcību. 

Traucējoša ietekme 

Koncepcijas kritiķi uzskata, ka juridiskās aizsardzības piešķiršana robotiem ļaus izstrādātājiem izvairīties no savas rīcības sekām. Piemēram, daudzas mākslīgā intelekta programmatūras var pieņemt rasistiskus lēmumus standartam neatbilstošas ​​datu bāzes dēļ. Šādas nepilnības var izraisīt atsevišķu minoritāšu izslēgšanu no darba iespējām, kā arī dzīvības un nāves sarežģījumus, jo īpaši, ja runa ir par tiesībaizsardzību un veselības aprūpi. 

Iespējams, ka, ja mākslīgā intelekta roboti ar pašpilnveidojošiem algoritmiem turpinās veikt sarežģītus darba vietas uzdevumus, tie varētu iemācīties atdarināt cilvēka emocijas un jūtas. Ņemot vērā šo scenāriju, lai gan lielākā daļa ekspertu, izstrādātāju un likumdevēju pašlaik (2021. gadā) var atteikties no robotu tiesībām, šī nākotnes neparastā AI mīmikas ieleja var mainīt sabiedrisko domu par labu AI uztverei. Tomēr var rasties problēmas, kā panākt, lai šie jūtīgie roboti būtu atbildīgi par savām darbībām, jo ​​īpaši apdrošināšanas sabiedrībām, kas cīnās ar kiberriskiem un AI ētiku.

Pakāpeniski mēs varam redzēt nākotnes scenāriju, kurā likumdevēji radīs arvien iekļaujošākas, bet skaidras atšķirības starp juridiskajām un dabiskajām vai cilvēktiesībām. Korporatīvā personība var būt robotu tiesiskā regulējuma pamats, veidojot atbildības likumus, kas ir proporcionāli viņu atbildības līmenim un spējai sevi labot. Robotu firmas var palielināt AI ētikas izpēti, tostarp iespēju izveidot progresīvas vispārējās inteliģences (AGI) mašīnas.

Robotu tiesību sekas

Plašākas robotu tiesību sekas var ietvert: 

• Izstrādātāju aizsardzība pret neparedzētām sekām, ko rada algoritmi, kurus viņi nevar kontrolēt.
• Politikas ekspertu mudināšana iekļaut robotu tiesības koledžas mācību programmās, topošo juristu sagatavošana juridiskajām lietām saistībā ar robotiem korporatīvajā vidē. 
• Palielinās sabiedrības neuzticēšanās robotiem, kā rezultātā samazinās AI ierīču, piemēram, robotu tīrīšanas un dezinficēšanas, pārdošanas apjoms.
• Jaunas nišas izveide populārā, progresīvā, sociālajā aktīvismā, kas iestājas par robotu tiesībām.
• Tehnoloģiskās inovācijas un konkurence, uzņēmumiem un pētniekiem cenšoties izstrādāt progresīvāku un ētiskāku AI.
• Ievērojama darba vietu pārvietošana un bezdarba pieaugums, jo mašīnas dažādās nozarēs aizvieto cilvēkus, pasliktinot ienākumu nevienlīdzību un sociālos nemierus.
• Sarežģīti politiski un juridiski izaicinājumi, valdībām un tiesību sistēmām cīnoties ar šo tiesību definēšanu un ieviešanu.

Jautājumi, kas jāapsver

• Vai jūs domājat, ka roboti/AI ir pelnījuši tiesības? Vai šīs tiesības ir atkarīgas no tā, vai roboti kļūst jūtīgi vai nē? 
• Vai, jūsuprāt, kopējā iedzīvotāju attieksme pret robotiem ir pozitīva? Kāpēc vai kāpēc ne?