Digitālās emisijas: unikāla 21. gadsimta atkritumu problēma

• Autors:
• Autors nosaukums

  Quantumrun Foresight
• Novembris 22, 2021

Interneta oglekļa pēdas nospiedums, kas pašlaik veido gandrīz 4 procentus no globālajām oglekļa dioksīda emisijām, ir nozīmīgs, bet bieži aizmirsts mūsu digitālās dzīves aspekts. Šis nospiedums pārsniedz mūsu ierīču un datu centru patērēto enerģiju, aptverot visu šo tehnoloģiju dzīves ciklu no ražošanas līdz utilizācijai. Tomēr, pieaugot videi draudzīgiem uzņēmumiem un patērētājiem, kā arī iespējamajiem valdības noteikumiem un tehnoloģiskajiem sasniegumiem, mēs varam redzēt digitālo emisiju samazināšanās tendenci.

Digitālo emisiju konteksts

Digitālajai pasaulei ir fiziska pēda, kas bieži tiek ignorēta. Dati liecina, ka internets ir atbildīgs par gandrīz 4 procentiem no pasaules oglekļa dioksīda emisijām. Šis skaitlis ietver ikdienas ierīču, piemēram, viedtālruņu un Wi-Fi maršrutētāju, enerģijas patēriņu. Turklāt tas ietver milzīgus datu centrus, kas kalpo kā krātuve milzīgajam informācijas apjomam, kas cirkulē tiešsaistē.

Iedziļinoties dziļāk, interneta oglekļa pēdas nospiedums pārsniedz lietošanas laikā patērēto enerģiju. Tas arī veido enerģiju, kas iztērēta skaitļošanas ierīču ražošanā un izplatīšanā. Šo ierīču ražošanas process, sākot no klēpjdatoriem līdz viedtālruņiem, ietver resursu ieguvi, montāžu un transportēšanu, un tas viss veicina oglekļa dioksīda emisijas. Turklāt šo ierīču un datu centru darbībai un dzesēšanai nepieciešamā enerģija ir būtisks šīs problēmas veicinātājs.

Enerģija, kas darbina mūsu ierīces un atdzesē to akumulatorus, tiek iegūta no vietējiem elektrotīkliem. Šos tīklus darbina dažādi avoti, tostarp ogles, dabasgāze, kodolenerģija un atjaunojamā enerģija. Izmantotā enerģijas avota veids var ievērojami ietekmēt digitālo darbību oglekļa pēdas nospiedumu. Piemēram, ierīcei, ko darbina ar oglēm, būs lielāka oglekļa pēda nekā ierīcei, ko darbina ar atjaunojamo enerģiju. Tāpēc pāreja uz tīrākiem enerģijas avotiem ir būtisks solis digitālo oglekļa emisiju samazināšanā.

Traucējoša ietekme 

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā telekomunikāciju savienība uzskata, ka globālais elektroenerģijas patēriņš internetā var būt mazāks, nekā liecina pašreizējie dati. Šīs perspektīvas pamatā ir videi draudzīgu iniciatīvu pieņemšana, piemēram, uzlabota energoefektivitāte un datu centralizācija lielās iekārtās. Šīs stratēģijas var ievērojami samazināt enerģijas patēriņu. Piemēram, lieli datu centri var izmantot progresīvas dzesēšanas tehnoloģijas un atjaunojamos enerģijas avotus, kas ir efektīvāki un ilgtspējīgāki.

Paredzams, ka interneta oglekļa pēdas nospiedums turpinās samazināties, ko veicinās videi draudzīgu uzņēmumu un patērētāju pieaugums. Pieaugot izpratnei par mūsu digitālo darbību ietekmi uz vidi, patērētāji var sākt pieprasīt no uzņēmumiem lielāku pārredzamību attiecībā uz saviem enerģijas avotiem. Šī patērētāju uzvedības maiņa varētu vēl vairāk stimulēt uzņēmumus pieņemt energoefektīvas stratēģijas. Piemēram, uzņēmumus varētu mudināt ieguldīt atjaunojamos enerģijas avotos savos datu centros vai izstrādāt savus produktus tā, lai tie būtu energoefektīvāki.

Tomēr, raugoties uz 2030. gadu, ievērojama daļa pasaules iedzīvotāju, galvenokārt jaunattīstības reģionos, pirmo reizi var piekļūt internetam. Lai gan šī attīstība pavērs jaunas iespējas miljardiem cilvēku, tas arī nozīmē, ka digitālās emisijas uz vienu iedzīvotāju, visticamāk, palielināsies. Tāpēc valdībām ir ļoti svarīgi mazināt šo potenciālo ietekmi, tostarp veicinot digitālo pratību, koncentrējoties uz ilgtspējīgu interneta lietošanu, investējot infrastruktūrā, kas atbalsta atjaunojamo enerģiju, un īstenojot politiku, kas veicina energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu.

Digitālo emisiju ietekme 

Digitālās emisijas plašākas sekas var ietvert: 

• Uzņēmumi, kas pieņem darbā apmācītus vides speciālistus, lai uzlabotu savu energoefektivitāti un sabiedrisko tēlu. Var arī pieaugt pieprasījums pēc profesionāļiem, kas specializējas zaļās IT un ilgtspējīgas digitālās infrastruktūras jomā.
• Valdības, kas uzņēmumiem pieprasa pārredzamību attiecībā uz energoefektivitāti, darba vietu atvēršanu absolventiem ar zinātnes un tiesību zinātņu grādiem. 
• Patērētāju uzvedības maiņa, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem prioritāte ir energoefektivitāte, tādējādi radot ilgtspējīgāku un atbildīgāku digitālo ekonomiku.
• Valdības visā pasaulē pieņem tiesību aktus, lai regulētu digitālās emisijas, kā rezultātā tehnoloģiju uzņēmumiem tiek izvirzīti stingrāki standarti.
• Demogrāfiskā pāreja uz vairāk digitāli savienotu pasaules iedzīvotāju skaitu pasliktina digitālās emisijas, tāpēc ir jāizstrādā ilgtspējīgāka interneta infrastruktūra.
• Tehnoloģiskie sasniegumi, kas koncentrējas uz energoefektivitāti, kā rezultātā tiek radītas ierīces un sistēmas, kas patērē mazāk enerģijas.
• Ekonomiski stimuli, lai mudinātu uzņēmumus samazināt digitālās emisijas, piemēram, nodokļu atlaides.

Jautājumi, kas jāapsver

• Vai, jūsuprāt, ir praktiski sagaidīt, ka patērētāji no jaunattīstības valstīm investēs videi draudzīgās ierīcēs un interneta pakalpojumos?
• Vai uzņēmumiem vajadzētu izpētīt alternatīvus datu uzglabāšanas veidus (piemēram, DNS datu glabāšanu)?